Smart Agrometer Jauns nosaukums – pārejam pakāpeniski PlantSpectra
Pieslēgties Pasūtīt

Zinātne

Augam svarīgs ne tikai daudzums, bet arī laiks

Kviešu barošanā svarīgi ir ne tikai tas, vai augsnē ir vajadzīgās barības vielas. Svarīgi ir arī tas, kad augs tās saņem. Katrs elements veic savu funkciju, un tā trūkums dažādās attīstības fāzēs var ietekmēt dažādus ražas elementus: lapu laukumu, sakņu sistēmu, produktīvo stiebru skaitu, vārpas veidošanos vai graudu aizmešanos.

Kvieši no hidroponikas izmēģinājuma veģetācijas traukos

Kā noritēja mūsu pētījums

Katrs kviešu augs auga atsevišķā traukā ar šķīdumu, kurā trūka viena elementa. Tā var precīzi redzēt, kas notiek ar augu, kad trūkst tieši šī elementa – un cik ilgi tas var gaidīt.

Pētnieki siltumnīcā starp hidroponikas izmēģinājuma kviešiem
Hidroponikas kviešu izmēģinājums VMU Lauksaimniecības akadēmijas siltumnīcā
Pētnieks baltā halātā pie izmēģinājuma kviešu traukiem
Augus novēro un mēra visu trūkuma periodu
Katrs trauks – atsevišķs trūkuma variants
Doc. dr. Ernestas Zaleckas VMU siltumnīcā paceļ trauka vāku ar kukurūzas saknēm
Doc. dr. Ernestas Zaleckas – kukurūzas izmēģinājums VMU siltumnīcā, 2026
Ne tikai kvieši

Kukurūzas izmēģinājums 2026

2026. gadā VMU siltumnīcā pēc tā paša principa audzē kukurūzu: katrs augs aug atsevišķā traukā, kurā trūkst viena elementa. Pēta arī kalcija (Ca) trūkumu.

Trūkums ne vienmēr ir redzams uzreiz

Auga fizioloģija var mainīties vēl pirms skaidru simptomu parādīšanās, un līdzīgus simptomus var izraisīt dažādi elementi vai citi stresi. Tāpēc vizuāla apskate palīdz aizdomāties par problēmu, bet drošai diagnozei bieži vajag augu un augsnes analīzes (de Bang et al., 2021; Lilay et al., 2024).

Mūsu publicētajā kontrolētajā hidroponikas pētījumā kviešus pētīja, dažādu laiku trūkstot atsevišķiem makroelementiem. Slāpekļa, fosfora un kalcija trūkums visvairāk kavēja biomasas uzkrāšanos. Īsāka trūkuma ietekme bija atkarīga no elementa, bet ilgstošs trūkums dažiem rādītājiem atstāja izteiktu, vēlāk neatjaunotu ietekmi. Tas parāda, kāpēc mēslošanas lēmumos svarīga ir ne tikai deva, bet arī trūkuma ilgums un auga attīstības fāze (Petrauskas et al., 2026).

Tas nenozīmē, ka katra trūkuma diena jebkuros apstākļos samazina ražu vienādi. Ietekme atkarīga no elementa, trūkuma stipruma, attīstības fāzes, šķirnes, augsnes un laikapstākļiem. Tomēr ieilgušs trūkums palielina risku, ka daļu zaudētās augšanas vai ražas potenciāla vairs neizdosies atgūt.

Kviešu augs ar saknēm izmēģinājumā Kviešu augs ar saknēm izmēģinājumā Kviešu augs ar saknēm izmēģinājumā Kviešu augs ar saknēm izmēģinājumā

Kvieši no hidroponikas izmēģinājuma VMU Lauksaimniecības akadēmijā.

Lasīt rakstu žurnālā Plants (2026) →

Kāpēc BBCH 30–37 fāzes ir pelnījušas uzmanību?

Mūsu pētījumā vasaras kviešus audzēja hidroponikas apstākļos. Atsevišķa makroelementa trūkumu sāka BBCH 23 fāzē un turpināja 21, 28 vai 35 dienas; šie periodi aptuveni atbilda BBCH 30, 32 un 37 fāzēm. Ietekme bija atkarīga no elementa un ilguma: piemēram, 28 dienu kālija trūkums samazināja produktīvo stiebru skaitu, bet, ilgstot slāpekļa, fosfora vai kalcija trūkumam, biomasas zudumi pieauga.

Svarīgi: šo dienu skaitu nevajag tieši pārnest uz augsni. Augsnē trūkums attīstās 3–5 reizes ātrāk. Augsnē augi bieži saskaras arī ar ūdens trūkumu, bet hidroponikā, kur ūdens netrūkst, augs var ilgāk palikt aizsardzības stāvoklī – tas ir pacietīgāks.

BBCH 23
Cerošana. Trūkuma sākums (0 d.)
BBCH 30
Pēc 21 dienas
BBCH 31
Pirmais posms – orientieris
BBCH 32
Pēc 28 dienām
BBCH 37
Pēc 35 dienām
BBCH 30–37 – brīdinājuma periods kontrolētā pētījumā

BBCH 31 – pirmā posma fāze. Tas ir svarīgs orientieris, jo augs pāriet stiebrošanas periodā, kad veidojas nākamās ražas struktūras elementi. Mūsu pētījuma dati ļauj BBCH 30–37 fāzes uzskatīt par praktiski nozīmīgu brīdinājuma periodu, bet ne par universālu robežu katram laukam un katram elementam. Pētījums veikts kontrolētā vidē, tāpēc lauka apstākļos trūkuma gaita var atšķirties.

Ko tas nozīmē mēslošanas plānam?

Ja ir aizdomas par barības vielas trūkumu, vērts to pārbaudīt un novērtēt pēc iespējas agrāk, nevis gaidīt, kamēr simptomi kļūs izteikti. BBCH 31 var būt orientieris, līdz kuram īpaši svarīgi pārbaudīt, vai augs saņem vajadzīgos elementus. Vēlāk dota barības viela var uzlabot auga turpmāko stāvokli, bet ne vienmēr atjaunos jau zaudētos stiebrus, bojātos augšanas punktus vai neizveidojušos graudu aizmetņus.

No lauka pieredzes

Laukā laiks rit vairākas reizes ātrāk

Hidroponikā augam vienmēr ir ūdens, tāpēc elementa bads attīstās lēni. Augsnē pēc mūsu agronomu novērojumiem līdzīgs bads attīstās 5–10 dienās, bet sausumā – tikai 1–3 dienās. Trīs nedēļu bads hidroponikā laukā var atbilst nedēļai, bet sausuma periodā – dažām dienām.

Hidroponika (kontrolēts pētījums)~28 d.
Augsne (lauka pieredze)5–10 d.
Sausums (lauka pieredze)1–3 d.

Tāpēc laukā dažas kavējuma dienas jau var būt par vēlu: augs sāk citus procesus, un tad tam var vajadzēt jau citas vielas. Trūkums ir jāmēra, nevis jāgaida, kamēr tas kļūs redzams.

Kāpēc acs neredz trūkumu?

Cilvēka acs redz krāsas tikai ar trīs veidu vālītēm, kas visjutīgākās pret zilo (~440 nm), zaļo (~545 nm) un dzeltensarkano (~565 nm) gaismu, un visu gaismu reducē līdz trim signāliem (Webvision). Tuvo infrasarkano gaismu tā neredz nemaz. Augs savukārt absorbē un atstaro daudz dažādu viļņu, un trūkuma izmaiņas tā atstarošanas spektrā parādās agrāk nekā redzami simptomi (Petrauskas et al., 2026).

Tāpēc tā sauktais „slēptais bads” var samazināt ražu par 10–35 % bez jebkādiem redzamiem simptomiem, un augšanas atšķirības, kas mazākas par 20 %, ar aci pamanīt grūti (GRDC, 2010). Jūs skatāties uz lauku – tas izskatās lieliski, gaidāt labu ražu, bet patiesībā tā varētu būt lielāka.

Lauka ilgumi norādīti pēc UAB „Žemdirbių konsultacijos” agronomu novērojumiem; tie nav hidroponikas pētījuma rezultāts.

Praktiķa secinājumi

Ko darīt, kad SmartAgrometer parāda trūkumu

Ne katru trūkumu ir vērts glābt vienādi. Dažreiz pareizākais lēmums – vairs neieguldīt laukā un šos mēslošanas līdzekļus atvēlēt citam, labākam laukam. Zemāk – agronoma praktiķa secinājumi no mūsu pētījumiem un darba laukos.

N
Var glābt caur lapām

Augi diezgan efektīvi uzņem slāpekli caur lapām. Slāpekļa trūkuma gadījumā caur lapām var dot 10–20 kg slāpekļa.

P
Glābt tikai agri

Caur lapām efektīvi var dot tikai dažus kilogramus fosfora. Vislielākā fosfora vajadzība ir pirms cerošanas beigām un krietni pirms ziedēšanas. Tik pēkšņu un lielu vajadzību apmierina tikai augsne ar C vai augstākas klases fosforu.

Agrās fāzēs vēl vērts mēģināt glābt caur lapām. Ja trūkums parādās stiebrošanas beigās vai vēlāk, vairs nav vērts ieguldīt slāpekļa mēslojumā: augs gaidīs fosforu, sāks atmest sānu dzinumus, samazināsies biezība, un retā sējumā saule izcepinās.

Signāls jautāt: vai tiešām vēl vērts ieguldīt šajā laukā?

Ca
Signāls vairs neieguldīt

Kalcija trūkums – sliktākais gadījums. Ja tas parādās, ar laiku samazināsies biezība, un jo ilgāk trūkst, jo straujāk tā samazināsies.

Ja kalcija (arī fosfora vai slāpekļa) trūkums parādās vēlu, ziedēšanas laikā, netiks izmantotas visas graudiem sagatavotās vietas, un graudi neuzkrās cieti un olbaltumvielas – būs saraukušies un viegli.

Jo agrāk parādās kalcija trūkums, jo vairāk argumentu šos mēslošanas līdzekļus lielākā devā atvēlēt citam, labam laukam.

Augs pielāgojas, bet kalcijs – īpašs gadījums

Mūsu agrākie un jaunākie pētījumi rāda, ka kvieši diezgan labi pielāgojas lielākās daļas makro- un mikroelementu trūkumam. Kalcijs – īpašs gadījums. Trūkums augam nav destruktīvs – tas ir adaptīvs un neizraisa haosu.

Augā darbojas savdabīga „pasta” sistēma, kas ātri ziņo par gaidāmajām pārmaiņām. Atkarībā no trūkstošā elementa funkcijas pakāpeniski ieslēdzas aizsardzības mehānisms.

0
Signāls
„Pasta” sistēma ziņo par trūkumu vēl pirms redzamiem simptomiem.
1
Iekšējās rezerves un gaidīšana
Augs izmanto iekšējās rezerves, piemēram, ņem slāpekli no hlorofila. Daži procesi apstājas. Trūkstot kālijam, saknēs sāk uzkrāties P, Ca, Mg, B, Cu, Fe, Mn, Mo un Zn: kālijs ir visu šo vielu pārnesējs, tāpēc trūkst „fūres”, bet augs gaida un uzkrāj.
2
Spēcīgas fizioloģiskas pārmaiņas
Ja trūkums ieilgst, augs pāriet otrajā aizsardzības posmā.
Ca
Īpašs gadījums – kalcijs

Kalcijs notur šūnu sienas un membrānas, uztur augšanas punktus un palīdz šūnām „sarunāties”. Augi prot uzņemt kalciju un regulēt tā piegādi. Taču, ja kalcija trūkst ilgi, augšana tiek bojāta tā, ka vēlāk dots kalcijs vairs visu neizlabo.

Hidroponikā mēs varējām izpētīt tikai kalcija trūkumu. Augsnē tas nav iespējams, jo augsnes bez kalcija nav – tāpēc par kalciju arī publikāciju ir maz. Mūsu pētījumā ilgāks kalcija trūkums stipri kavēja augšanu, un pēc pilnas barošanas atjaunošanas augi atguvās vāji: daļa augšanas un ražas rādītāju tā arī neatjaunojās. Iespējams, tāpēc, ka evolūcijas gaitā augi ar kalcija trūkumu gandrīz nesaskārās un neiemācījās tam pielāgoties.

Secinājums vienkāršs: kalcija trūkums jāpamana un jārisina laikus. Tas ir kontrolēta pētījuma rezultāts, tāpēc dažādās šķirnēs un laukos tas var izpausties citādi (Petrauskas et al., 2026).

Kalcijs nav tikai kaļķošanas materiāls. Kalcijs augsnē ir kustīgs, tāpēc tā trūkums augā iespējams arī neskābā laukā.

Ernesta Petrauska, agronoma praktiķa un VMU doktoranta, secinājumi no UAB „Žemdirbių konsultacijos” pētījumiem un darba laukos. Zinātniskais pamats: Petrauskas et al., 2026, Plants 15(7), 1094.

Izmēģinājuma fotogrāfijas

12 trūkumi. Vai jūs tos atšķirtu ar aci?

Tas pats ziemas kviešu izmēģinājums: katram augam trūka viena elementa. Dažas atšķirības ir skaidri redzamas, bet lielāko daļu ar aci gandrīz nevar saskatīt – it īpaši laukā, kur visi augi izskatās līdzīgi. SmartAgrometer parāda trūkumu skaitļos.

Ziemas kvieši izmēģinājumā: saņēma visus elementus
Kontrole
saņēma visus elementus
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez slāpekļa
N
bez slāpekļa
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez fosfora
P
bez fosfora
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez kālija
K
bez kālija
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez kalcija
Ca
bez kalcija
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez magnija
Mg
bez magnija
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez sēra
S
bez sēra
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez dzelzs
Fe
bez dzelzs
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez mangāna
Mn
bez mangāna
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez vara
Cu
bez vara
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez cinka
Zn
bez cinka
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez molibdēna
Mo
bez molibdēna
Ziemas kvieši izmēģinājumā: bez bora
B
bez bora
Hidroponikas izmēģinājums VMU Lauksaimniecības akadēmijas siltumnīcā, 2025. gada decembris Viss par elementiem ↓

12 elementi

Ko katrs elements dara kviešiem, kā var izskatīties tā trūkums, kad tas visbīstamākais un vai to var izlabot vēlāk.

Svarīgi: simptomi ir orientējoši. Tos var mainīt šķirne, audzēšanas apstākļi, vairāku elementu mijiedarbība un citi stresi. Kartītēs norādītais „visbīstamākais laiks” apkopo elementa funkciju un kviešu attīstības fāzes; ne visiem mikroelementiem zinātne ir noteikusi vienlīdz precīzu trūkuma ilguma robežu laukā.

Mēslošana caur lapām: cik patiesībā nonāk augā

Makroelementi
N, P, K, Ca, Mg, S – vajag desmitiem un simtiem kg/ha

Caur lapām var dot visus, bet efektīvi augā nonāk dažādi un salīdzinoši nelieli daudzumi. Tāpēc caur lapām makroelementus var papildināt vai glābt trūkumu, bet pamats jādod augsnē.

Mikroelementi
Fe, Mn, Cu, Zn, Mo, B – vajag gramus vai simtiem gramu/ha

To vajadzību gandrīz pilnībā var nodrošināt caur lapām, un problēmas ar tiem parasti var atrisināt līdz galam. Tikai tas jādara pareizi un īstajā laikā.

Daži elementi lapā parādās jau pēc dažām stundām, bet iekļūt lapā un pārvietoties uz citiem orgāniem – divas dažādas lietas. Viena visiem derīga efektīva procesa nav: viss atkarīgs no elementa, mēslojuma formas, auga fāzes un laikapstākļiem. Tāpēc arī svarīgi precīzi zināt, kā trūkst.

Zinātniskajā literatūrā uzsvērts: elementus, kurus vajag lielos daudzumos, visefektīvāk dot augsnē, bet mēslošana caur lapām ir ekonomisks un efektīvs veids to papildināt – taču panākumu priekšnoteikums ir pareiza trūkuma diagnoze (Fageria et al., 2009). Tieši tam arī paredzēts SmartAgrometer. Katrā kartītē atradīsiet pētījumu par mēslošanu ar šo elementu caur lapām.

Cik izmaksā trūkums jūsu saimniecībā?

Ievadiet savus skaitļus. Katrā kartītē pētījumos noteiktā ražas starpība tiks pārrēķināta eiro (raža × procenti × cena). Tik jūs zaudējat, kad elementa trūkst un jūs to neredzat, un tik varat nopelnīt, kad mērāt un mēslojat ar to, kā trūkst. Salīdzinājumam: SmartAgrometer pirmais gads maksā 2200 €.

Skaitļi ir konkrētu izmēģinājumu rezultāti, nevis garantija katram laukam: kur elementa pietiek, pieauguma nav. Piecu gadu Lietuvas vasaras kviešu izmēģinājumā mikroelementi un slāpeklis caur lapām ražu palielināja ne katru gadu (Žemdirbystė-Agriculture). Tāpēc vērts mēslot tikai ar to, kā patiešām trūkst, – un tam jāmēra. Tas ir scenārijs, nevis prognoze: trūkums reti aptver visu lauku, tāpēc saimniecības summu aprēķina tikai skartajai platības daļai, neieskaitot papildu mēslošanas izmaksas.

N

Slāpeklis

Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Slāpeklis ir olbaltumvielu, hlorofila un enzīmu pamats. No tā atkarīgs lapu laukums, dzinumu un graudu skaits, kā arī olbaltumvielu saturs. Trūkstot slāpeklim, samazinās fotosintēze, un augs uzkrāj mazāk biomasas.
Cik var izmaksāt trūkums
39–50 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Lietuvas un Latvijas kviešu izmēģinājumi bez slāpekļa
36 %
Vidēji no 8 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 80 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
nemēsloti kvieši Vācijā: 2 t/ha 11 t/ha vietā
Slāpeklis nosaka ražu visvairāk. Lietuvas un Latvijas izmēģinājumos bez slāpekļa kviešu raža bija par 39–50 % mazāka, bet Dienvidvācijā nemēsloti kvieši deva tikai 2,0–2,3 t/ha 10,7–11,4 t/ha vietā. Lietuvas miežu modelī vien slāpekļa stress maksāja līdz 54 % ražas. Pēc tauriņziežiem vai daudzgadīgajām zālēm starpība var būt tikai 7–9 %.
€ Skartajā platībā: ap 504 €/ha · ap 100 800 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 1120 €/ha
P

Fosfors

Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Fosfors ir auga enerģija: piedalās enerģijas apmaiņā, sakņu augšanā, membrānās un ģenētiskajā materiālā. Svarīgs iesakņošanās, cerošanas un vārpas attīstībai.
Cik var izmaksāt trūkums
7–8 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Vācijas Dikopshof izmēģinājums, 1906–2018
12 %
Vidēji no 9 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 23 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
fosforu nabadzīgas vai smilšainas augsnes
Fosfora ietekme visvairāk atkarīga no tā krājumiem augsnē. Vācijas simtgadīgajā Dikopshof izmēģinājumā bez fosfora kviešu raža bija par 7–8 % mazāka, Somijas nabadzīgajās augsnēs – līdz 19 %. Kur fosfora augsnē daudz, starpības gandrīz nav – tāpēc viena skaitļa visiem laukiem nav.
€ Skartajā platībā: ap 168 €/ha · ap 33 600 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 322 €/ha
K

Kālijs

Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Kālijs vada ūdens apmaiņu, atvārsnīšu darbu, enzīmus un cukuru pārnesi. Tas uztur šūnu „spiedienu”, palīdz izturēt sausumu un stiprina stiebru.
Cik var izmaksāt trūkums
11–15 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Lietuvas izmēģinājumi (Skėmiai, mieži)
13 %
Vidēji no 7 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 24 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
kāliju nabadzīgas augsnes, globāla metaanalīze
Lietuvas izmēģinājumos bez kālija raža bija par 11–15 % mazāka. 2026. gada globāla metaanalīze rāda, ka kālijs palielina kviešu ražu vidēji par 24 %, miežu – par 16,5 %, bet tās galvenokārt ir kāliju nabadzīgas augsnes. Kur kālija pietiek, pielikuma var arī nebūt.
€ Skartajā platībā: ap 182 €/ha · ap 36 400 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 336 €/ha
Ca

Kalcijs

Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Kalcijs notur šūnu sienas un membrānas, ir vajadzīgs šūnu dalīšanās un augšanas signāliem. No vecajiem audiem uz jaunajiem tas gandrīz nepārvietojas, tāpēc īpaši svarīgs augošām lapām un saknēm.
Cik var izmaksāt trūkums
nav
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
tīra kalcija lauka izmēģinājumi Lietuvā nav atrasti
14 %
Vidēji no 3 pētījumiem – orientējoši · izmanto kalkulatorā
11–20 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
kalcija un ģipša izmēģinājumi citur – tikai orientieris
Tīra kalcija trūkuma lauka izmēģinājumu gandrīz nav: augsnes bez kalcija nav, bet kaļķošanas izmēģinājumos vienlaikus mainās pH un alumīnija toksiskums. Citur veiktie kalcija un ģipša izmēģinājumi rāda 11–20 % starpību, bet tas ir tikai orientieris. Mūsu pētījumā kalcija trūkums bija viens no visgrūtāk izlabojamajiem – ja to parāda mērījums, tas ir nopietns signāls.
€ Skartajā platībā: ap 196 €/ha · ap 39 200 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 280 €/ha
Mg

Magnijs

Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Magnijs ir hlorofila sirds: bez tā nav fotosintēzes. Vajadzīgs enzīmiem un cukuru pārnesei uz graudiem.
Cik var izmaksāt trūkums
4–9 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas ziemas kvieši: +0,5–0,9 t/ha
9 %
Vidēji no 5 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 17 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
magniju nabadzīgas augsnes
Metaanalīze, kas aptvēra 99 lauka pētījumus un 570 salīdzinājumus, rāda vidēji par 8,5 % lielāku ražu pēc mēslošanas ar magniju. Polijas ziemas kviešu izmēģinājumos magnijs palielināja ražu par 0,5–0,9 t/ha. Cik zaudēsiet, atkarīgs no Mg augsnē, pH un K un Ca attiecības.
€ Skartajā platībā: ap 126 €/ha · ap 25 200 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 238 €/ha
S

Sērs

Makroelements · pētīts mūsu izmēģinājumā
Ko dara
Sērs vajadzīgs aminoskābēm, olbaltumvielām, enzīmiem un slāpekļa apmaiņai. Slāpeklis un sērs strādā pārī: trūkstot sēram, augs sliktāk izmanto slāpekli, pat ja augsnē tā ir.
Cik var izmaksāt trūkums
19–23 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Igaunijas ziemas kviešu izmēģinājumi
10 %
Vidēji no 6 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 33 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
Igaunijas karbonātiskās augsnes, nelabvēlīgi gadi
Igaunijas ziemas kviešu izmēģinājumos sērs palielināja ražu vidēji par 22–23 %, un dažos gados karbonātiskās augsnēs trūkums maksāja trešo daļu ražas. Globāla 55 pētījumu metaanalīze rāda pieticīgāku vidējo – ap 4 %. Kur sēra pietiek, pielikuma nav.
€ Skartajā platībā: ap 140 €/ha · ap 28 000 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 462 €/ha
Fe

Dzelzs

Mikroelements
Ko dara
Dzelzs piedalās elektronu pārnesē, hlorofila veidošanā un fotosintēzē. To vajag maz, bet trūkums stipri traucē lapu darbu.
Cik var izmaksāt trūkums
≈4 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas vasaras miežu izmēģinājums
14 %
Vidēji no 10 pētījumiem – orientējoši · izmanto kalkulatorā
līdz 20 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
dzelzs hloroze karbonātiskās augsnēs ar augstu pH
Dzelzs trūkums visbīstamākais karbonātiskās augsnēs ar augstu pH – tur hloroze var maksāt līdz 20 % ražas. 107 publikāciju metaanalīze rāda vidēji 12 % pieaugumu, bet Kanzasas izmēģinājumos dzelzs palīdzēja tikai 4 laukos no 7. Polijas miežu izmēģinājumā pielikums bija ap 4 %. Lietuvas augsnēs stiprs dzelzs trūkums ir rets.
€ Skartajā platībā: ap 196 €/ha · ap 39 200 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 280 €/ha
Mn

Mangāns

Mikroelements
Ko dara
Mangāns vajadzīgs fotosintēzei, enzīmiem un aizsardzībai pret oksidatīvo stresu. Svarīgs arī ziedputekšņu dzīvotspējai un graudu veidošanai.
Cik var izmaksāt trūkums
6–10 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas vasaras miežu izmēģinājumi
13 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 36 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
Zviedrijas ziemas mieži; pārziemoja līdz 33 % vairāk augu
Zviedrijas ziemas miežu izmēģinājumos mangāns palielināja ražu līdz 36 %, un pārziemoja līdz 33 % vairāk augu. Polijas miežu izmēģinājumos pielikums sasniedza 6–10 %, bet citā Polijas kviešu izmēģinājumā skaidras ietekmes nebija. Šķirnes ļoti atšķiras: mangānu nabadzīgā laukā 24 kviešu šķirņu raža bija par 6–25 % mazāka.
€ Skartajā platībā: ap 182 €/ha · ap 36 400 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 504 €/ha
Cu

Varš

Mikroelements
Ko dara
Varš piedalās enzīmu darbībā, fotosintēzē, elpošanā, lignīna (stiebra stingrības) veidošanā un vairošanās procesos. Tā trūkums kaitē ziedputekšņiem un vārpas auglībai.
Cik var izmaksāt trūkums
5–9 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas ziemas kvieši, 3 šķirnes no 5
7 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
līdz 22 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
Kanādas varu nabadzīgas augsnes
Polijas ziemas kviešu izmēģinājumos varš palielināja ražu par 5–9 % trim no piecām šķirnēm. 115 Kanādas lauka izmēģinājumu apkopojums ir skaidrs: kad augsnē vara bija mazāk par 0,4 mg/kg, raža reaģēja 87 % izmēģinājumu, pie 0,4–0,8 mg/kg – 16 %, bet virs 0,8 mg/kg – nevienā. Vara trūkums traucē ziedputekšņus, tāpēc vārpā aizmetas mazāk graudu, lai gan augs izskatās kupls.
€ Skartajā platībā: ap 98 €/ha · ap 19 600 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 308 €/ha
Zn

Cinks

Mikroelements
Ko dara
Cinks vajadzīgs daudziem enzīmiem, olbaltumvielu sintēzei, augšanas regulēšanai un normālai sakņu un dzinumu attīstībai.
Cik var izmaksāt trūkums
≈10 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polija: 74 vasaras kviešu izmēģinājumi, reakcija 34
5 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
10–30 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
apstiprināts cinka trūkums
Polijā 74 vasaras kviešu lauka izmēģinājumos cinks palielināja ražu 34 izmēģinājumos – vidēji ap 10 %. Ja trūkums apstiprināts, graudaugu raža parasti samazinās par 10–30 %, miežu – par 16–29 %, un sausums ietekmi pastiprina. Kur cinka pietiek, pielikuma nav.
€ Skartajā platībā: ap 70 €/ha · ap 14 000 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 420 €/ha
Mo

Molibdēns

Mikroelements
Ko dara
Molibdēns vajadzīgs enzīmiem, kas nitrātus pārvērš augam izmantojamā slāpeklī. Tāpēc tā trūkums atgādina slāpekļa trūkumu.
Cik var izmaksāt trūkums
≈6 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Baltkrievijas zirņu izmēģinājums
15 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
15–59 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
kvieši ļoti skābās Austrālijas augsnēs
Graudaugiem molibdēna trūkums gadās reti – jutīgāki ir tauriņzieži un krustziežu augi. Ļoti skābās Austrālijas augsnēs kviešu ražas reakcija sasniedza 15–59 %, Baltkrievijas zirņu izmēģinājumā – ap 6 %, bet jaunā Polijas kviešu izmēģinājumā atsevišķu molibdēna pielikumu nekonstatēja. Risks vislielākais skābās augsnēs.
€ Skartajā platībā: ap 210 €/ha · ap 42 000 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 826 €/ha
B

Bors

Mikroelements
Ko dara
Bors svarīgs šūnu sienām un augšanas audiem. Kviešiem tas īpaši svarīgs ziedputekšņiem: trūkstot boram, tie attīstās sliktāk, un graudi sliktāk aizmetas.
Cik var izmaksāt trūkums
9–15 %
Lietuvai tuvākie izmēģinājumi
Polijas ziemas kvieši, 4 šķirnes no 10
12 %
Vidēji no 10 pētījumiem · izmanto kalkulatorā
15–50 %
Stiprs, apstiprināts trūkums
apstiprināts stiprs bora trūkums
Polijas ziemas kviešu izmēģinājumos bors palielināja ražu par 9–15 % četrām no desmit šķirnēm, pārējās nereaģēja. Baltkrievijas rapšu un saulespuķu izmēģinājumos pielikums sasniedza 10–23 %. Stipra trūkuma gadījumā kviešu raža samazinājās par 15–50 % – vārpa izveidojas, bet daļa graudu neaizmetas.
€ Skartajā platībā: ap 168 €/ha · ap 33 600 € par 200 ha
Stipra trūkuma gadījumā – līdz 700 €/ha

Galvenie zinātniskie avoti

  1. Petrauskas, E. et al. (2026). Effects of Macronutrient Deprivation on Spring Wheat Productivity. Plants, 15(7), 1094. doi:10.3390/plants15071094
  2. de Bang, T. C. et al. (2021). The molecular–physiological functions of mineral macronutrients and their consequences for deficiency symptoms in plants. New Phytologist, 229, 2446–2469. doi:10.1111/nph.17074
  3. Lilay, G. H. et al. (2024). Linking the key physiological functions of essential micronutrients to their deficiency symptoms in plants. New Phytologist. doi:10.1111/nph.19645
  4. Rerkasem, B. et al. (2000). Effects of Boron Deficiency on Anther Development and Floret Fertility in Wheat. Annals of Botany, 85(4), 493–500. Link
  5. Response of wheat, pea, and canola to micronutrient fertilization on five contrasting prairie soils (2020). Scientific Reports. PMC7606479
  6. Fageria, N. K. et al. (2009). Foliar fertilization of crop plants. Journal of Plant Nutrition, 32(4), 1044–1064. Link
  7. Zou, C. Q. et al. (2012). Biofortification of wheat with zinc through zinc fertilization in seven countries. Plant and Soil, 361, 119–130. doi:10.1007/s11104-012-1369-2
  8. Dhaliwal, S. S. et al. (2023). Minerals and chelated-based manganese fertilization influences the productivity, uptake, and mobilization of manganese in wheat. Frontiers in Plant Science, 14, 1163528. doi:10.3389/fpls.2023.1163528
  9. Brennan, R. F. (1990). Effectiveness of some copper compounds applied as foliar sprays in alleviating copper deficiency of wheat. Australian Journal of Experimental Agriculture, 30(5), 687–691. doi:10.1071/EA9900687
  10. Korzeniowska, J. (2008). Response of ten winter wheat cultivars to boron foliar application. Agronomy Science, 63(4). Link
  11. Razmjoo, J., Ghafari, H. (2015). Response of durum wheat to foliar application of varied sources and rates of iron fertilizers. Journal of Agricultural Science and Technology, 17(2), 321–331. Link
  12. Zoz, T. et al. (2012). Foliar fertilization with molybdenum in wheat. Semina: Ciências Agrárias, 33(2), 633–638. doi:10.5433/1679-0359.2012v33n2p633
  13. Asfaw, A. G. et al. (2025). Yield-limiting nutrients for wheat production in Farta to Lay Gayint districts of the Amhara Region in Northwest Ethiopia. Frontiers in Agronomy, 7, 1541332. doi:10.3389/fagro.2025.1541332
  14. Wassie et al. (2015). A study of wheat leaf nutrient concentrations and soil fertility. Springer Nature.
  15. Jones et al. (2003). Phosphorus concentration thresholds for spring wheat. Journal of Plant Nutrition (Taylor & Francis).
  16. Shi et al. (2019); Ma et al. (2010). Effect of phosphorus on wheat ear and grain development.
  17. Gülüt et al. (2021). A study of wheat N and S nutrition and the tissue N:S ratio.
  18. Zhao et al. (2018). The link between sulphur and nitrogen nutrition in wheat.
  19. Zhou et al. (2024). Meta-analysis of wheat iron fertilisation and yield response. ScienceDirect.
  20. Nayyar et al. (1986, 1990); Sharma et al. (1996); Graham et al. (1985). Studies on manganese diagnosis and field correction in wheat.
  21. Rashid, A. et al. (2005). Zinc fertilisation trials in zinc-deficient wheat fields.
  22. Arlauskienė, A., Cesevičienė, J., Šlepetienė, A. (2020). Žemdirbystė-Agriculture, 107(3). Joniškėlis, Lithuania.
  23. Staugaitis, G., Poškus, K., Brazienė, Z., Paltanavičius, V. (2021). Žemdirbystė-Agriculture, 108(3). Rumokai, Lithuania.
  24. Mažvila, J. et al. (2007). Dependence of crop yield and quality on long-term nitrogen, phosphorus and potassium fertilisation on sandy loam (in Lithuanian). Žemdirbystė, 94(3), 3–17.
  25. Litke, L., Gaile, Z., Ruža, A. (2017). Research for Rural Development; (2019). Agronomy Research, 17(2). Latvia.
  26. Hlisnikovský, L. et al. (2023). Plants, 12(6), 1392; (2024). Plants, 13(6), 802. doi.org/10.3390/plants13060802
  27. Leonte, A. et al. (2026). Yield and Grain Quality Response of Winter Wheat to Different Nitrogen and Phosphorus Fertilization Doses. Nitrogen, 7(3), 97.
  28. Janušauskaitė, D., Lazauskas, S. (2007). Žemdirbystė, 94(3), 33–46. Dotnuva, Lithuania.
  29. Saarela, I. et al. (2006). Effects of repeated phosphorus fertilisation on field crops in Finland 1–2. Agricultural and Food Science, 15.
  30. Valkama, E., Uusitalo, R., Turtola, E. (2011). Yield response models to phosphorus application: a research synthesis of Finnish field trials. Nutrient Cycling in Agroecosystems. doi.org/10.1007/s10705-011-9434-4
  31. von Tucher, S., Hörndl, D., Schmidhalter, U. (2018). Ambio, 47, 41–49. doi.org/10.1007/s13280-017-0970-2
  32. Márton, L. (2008). Cereal Research Communications, 36(3), 511–522. Hungary.
  33. Sun, Z. et al. (2024). Effects of Nutrient Deficiency on Crop Yield and Soil Nutrients under Winter Wheat–Summer Maize Rotation. Agronomy, 14, 2690.
  34. Arbačauskas, J. et al. (2023). The Influence of Mineral NPK Fertiliser Rates on Potassium Dynamics in Soil. Plants, 12(21), 3700. Skėmiai, Lithuania. doi.org/10.3390/plants12213700
  35. Mikšytė, E. (2009). Effect of potassium fertiliser forms, rates and their combinations with EPSO Microtop on barley yield. Master's thesis, LŽŪU (in Lithuanian).
  36. Andrzejewska, A., Przygocka-Cyna, K., Grzebisz, W. (2025). Balanced Fertilization of Winter Wheat with Potassium and Magnesium. Sustainability, 17(15), 6705. Poland.
  37. He, B. et al. (2022). Effect of Different Long-Term Potassium Dosages on Crop Yield and Potassium Use Efficiency in the Maize–Wheat Rotation System. Agronomy, 12(10), 2565.
  38. Liang, G., Schlesinger, W. H. (2026). Potassium fertilization enhances both cereal yield and soil organic carbon: a meta-analysis. Nature Communications, 17, 4521.
  39. Engel, R. E. Spring Wheat Response to Potassium and Chloride. Fertilizer Facts 18, Montana State University.
  40. Abbas, F. et al. (2023). Role of Gypsum in Conserving Soil Moisture, Macronutrients Uptake and Improving Wheat Yield in the Rainfed Area. Water, 15(6), 1011. doi.org/10.3390/w15061011
  41. Michalovicz, L. et al. (2014). Soil fertility, nutrition and yield of maize and barley with gypsum application on soil surface in no-till. Revista Brasileira de Ciência do Solo, 38(5).
  42. Roy Chowdhury, A. et al. (2019). Efficacy of calcium chloride and arginine foliar spray in alleviating terminal heat stress in late-sown wheat. Journal of Agricultural Science, 157(6).
  43. Grzebisz, W., Potarzycki, J. (2022). Effect of Magnesium Fertilization Systems on Grain Yield Formation by Winter Wheat during the Grain-Filling Period. Agronomy, 12(1), 12. Poland. doi.org/10.3390/agronomy12010012
  44. Wang, Z. et al. (2020). Magnesium Fertilization Improves Crop Yield in Most Production Systems: A Meta-Analysis. Frontiers in Plant Science, 10, 1727. doi.org/10.3389/fpls.2019.01727
  45. Wang, Y. et al. (2025). Effects of moderate magnesium application on rice milling quality, nutritional value and eating quality. Frontiers in Sustainable Food Systems.
  46. Niaz, A. et al. (2020). Growth, chlorophyll content and productivity responses of maize to magnesium sulphate application in calcareous soil. Open Agriculture, 5(1), 792–800.
  47. Järvan, M. et al. (2008). The effect of sulphur fertilization on yield, quality of protein and baking properties of winter wheat. Agronomy Research, 6(2), 459–469. Estonia.
  48. Järvan, M. (2012). Lehekaudselt antud väävli mõju talinisu saagikusele ja saagi kvaliteedile. Agraarteadus. Estonia.
  49. Staugaitienė, R., Šlepetienė, A., Žičkienė, L. (2013). Effect of sulphur fertilisation on spring wheat yield and quality (in Lithuanian). Žemės ūkio mokslai, 20(4), 266–275.
  50. Tabak, M. et al. (2020). Efficiency of Nitrogen Fertilization of Winter Wheat Depending on Sulfur Fertilization. Agronomy, 10(9), 1304. Poland.
  51. Kulig, B. et al. (2025). Optimalization of Nitrogen and Sulfur Fertilization of Hypoallergenic Winter Wheat Lines. Sustainability, 17(21), 9844. Poland.
  52. Roa, G. A. et al. (2024). Meta-analysis of the effect of sulphur fertilisation on wheat yield and protein. Nitrogen, 5(3), 37.
  53. Taskin, M. B., Gunes, A. (2022). Iron Biofortification of Wheat Grains by Foliar Application of Nano Zero-valent Iron (nZVI) and Other Iron Sources with Urea. Journal of Soil Science and Plant Nutrition. Turkey.
  54. Sobolewska, M. et al. (2020). Effect of Habitat and Foliar Fertilization with K, Zn and Mn on Winter Wheat Grain and Baking Qualities. Agronomy, 10(2), 276. Poland.
  55. Zulfiqar, U. et al. (2021). Manganese Supply Improves Bread Wheat Productivity, Economic Returns and Grain Biofortification under Conventional and No Tillage Systems. Agriculture, 11(2), 142.
  56. Yang, N. et al. (2025). Exogenous Manganese Sulfate Application on Wheat Grain Yield and Carotenoids. Agronomy, 15(9), 2190.
  57. Jaidka, M. et al. (2026). Agricultural Science Digest, D-6511. Punjab, India.
  58. Bansal, R. L., Nayyar, V. K. (1998). Indian Journal of Agricultural Sciences, 68(2).
  59. Shahrajabian, M. H. et al. (2020). Effect of manganese sulphate on wheat yield, Iran (cited in Jaidka et al., 2026).
  60. Dhaliwal, S. S. et al. (2023). Minerals and chelated-based manganese fertilization influences the productivity, uptake, and mobilization of manganese in wheat. Frontiers in Plant Science, 14, 1163528.
  61. Reuter, D. J. (1972); Warooka trials 1963–1969, South Australia (farmtrials.com.au).
  62. Stewart, Z. P. et al. (2021). Effect of Foliar Micronutrients (B, Mn, Fe, Zn) on Maize Grain Yield, Micronutrient Recovery, Uptake, and Partitioning. Plants, 10(3), 528. USA.
  63. Zulfiqar, U. et al. (2020). Iron Nutrition Improves Productivity, Profitability, and Biofortification of Bread Wheat under Conventional and Conservation Tillage Systems. Journal of Soil Science and Plant Nutrition. Pakistan.
  64. Khatun et al. (2024). Effect of zinc and iron fertilization on yield of wheat. Bangladesh.
  65. Hao, B. et al. (2021). Effects of foliar application of micronutrients on concentration and bioavailability of zinc and iron in wheat landraces and cultivars. Scientific Reports, 11. China.
  66. Singh, K. K. et al. (2026). Iron Fertilization Strategies for Improving Yield and Economic Returns of Aerobic Direct-Seeded Rice. International Journal of Advanced Biochemistry Research, 10(3). India.
  67. Ali, S., Shah, S., Arif, M. (2021). Agronomic Biofortification with Zinc and Iron for the Improvement of Wheat Phenology and Yield. Sarhad Journal of Agriculture. Pakistan.
  68. Niyigaba, E. et al. (2019). Winter Wheat Grain Quality, Zinc and Iron Concentration Affected by a Combined Foliar Spray of Zinc and Iron Fertilizers. Agronomy, 9(5), 250. China.
  69. Liszewski, M., Błażewicz, J. (2018). Polish Journal of Agronomy, 35, 83–88. Poland, spring barley.
  70. Rahman, N., Schoenau, J. (2022). Bioavailability, Speciation, and Crop Responses to Copper, Zinc, and Boron Fertilization in South-Central Saskatchewan Soil. Agronomy, 12(8), 1837. Canada.
  71. WARC, NARF, CLC (2022). Evaluating the 4R Principles for Copper Application on Wheat Yield and Seed Quality. ADOPT ataskaita, Saskatchewan, Canada.
  72. Franzen, D. W., McMullen, M. V., Mosset, D. S. (2008). Spring Wheat and Durum Yield and Disease Responses to Copper Fertilization of Mineral Soils. Agronomy Journal, 100(2), 371–375. North Dakota, USA.
  73. Karamanos, R. E. et al. (2004). Canadian Journal of Plant Science, 84, 47–56. Manitoba, Canada.
  74. Hoess, T., Heard, J. (~2002). On Farm Testing to Determine Optimum Copper Placement and Sources for Wheat. Manitoba Agriculture and Food.
  75. Alberta Agriculture (1999). Copper Deficiency: Diagnosis and Correction. Agdex 532-3. Canada.
  76. Irmes, K. et al. (2023). The Effect of Foliar Zinc Application on the Leaf Chlorophyll Concentrations and Grain Yields of the Winter Wheat in the Field Experiments of Two Seasons. Agronomy, 13(6), 1640. Hungary.
  77. Ram, H., Rashid, A., Zhang, W. et al. (2016). Biofortification of wheat, rice and common bean by applying foliar zinc fertilizer along with pesticides in seven countries. Plant and Soil, 403, 389–401.
  78. Hui, X. et al. (2025). Zinc agronomic biofortification in wheat and its drivers: a global meta-analysis. Nature Communications. doi.org/10.1038/s41467-025-58397-y
  79. Huang, T. et al. (2024). Response of Wheat Zinc Nutrition to Zinc Fertilization into Soils with Variable Available Zinc. Scientia Agricultura Sinica, 57(14), 2815–2826. China.
  80. Tsyganov, A. R., Vildflush, O. I. (2004). Izvestija Nacionalnoj akademii nauk Belarusi, serija agrarnych nauk, 3. Belarus, peas.
  81. Vasin, A. V. et al. (2021). Zernobobovyje i krupjanyje kultury, 4, 32–38. Russia (Samara), soybean.
  82. Kabylbekova, G. et al. (2024). Effect of pre-sowing treatment of soybean seeds with inoculant and microelements. OCL, 31, 3. Kazakhstan.
  83. Marcondes, J. A. P., Caires, E. F. (2005); Gris, E. P. et al. (2005). Molybdenum fertilisation field trials with soybean, Paraná, Brazil (cited in “Soybean Yield Responses to Micronutrient Fertilizers”, IntechOpen).
  84. Apresyan, O. G., Bulavin, L. A. (trials 2011–2013). Effect of Ecolist Mono Bor on winter and spring oilseed rape. Scientific and Practical Centre for Arable Farming, NAS of Belarus.
  85. Grodno State Agrarian University (trials 2007–2008). Effect of boric acid on winter oilseed rape yield. Belarus.
  86. Goncharuk, V. A. (2013). Effect of boron fertilisers on sunflower yield (trials 2010–2012). Grodno State Agrarian University, Belarus.
  87. Soylu, S. et al. (2005). Responses of Irrigated Durum and Bread Wheat Cultivars to Boron Application in a Low Boron Calcareous Soil. Turkish Journal of Agriculture and Forestry, 29(4), 275–286.
  88. Rashid, A. et al. (2011). Boron Deficiency in Rainfed Wheat in Pakistan: Incidence, Spatial Variability and Management Strategies. Journal of Plant Nutrition.
  89. Ahmad, R., Irshad, M. (2011). Effect of boron application time on yield of wheat, rice and cotton crop in Pakistan. Pakistan.
  90. Žydelis, R. et al. (2025). Modeling study on optimizing water and nitrogen management for barley in marginal soils. Plants, 14(5), 704. Lithuania.
  91. Mittermayer, M. et al. (2024). Effects of different nitrogen fertilization systems on crop yield and nitrogen use efficiency. Heliyon, 10(7), e28065. Germany.
  92. Antošovský, J. et al. (2024). The effect of nitrogen-sulphur fertilizer with nitrification inhibitor on winter wheat nutrition. Heliyon, 10(12), e33035. Czech Republic.
  93. Klikocka, H., Cybulska, M. (2020). The effect of nitrogen and sulfur fertilization on the grain yield and quality characteristics of spring wheat. Agronomy Science, 75(3), 65–74. Poland.
  94. Seidel, S. J. et al. (2021). The long-term Dikopshof trial (1906–2018): wheat yield without phosphorus. Germany.
  95. Stoltz, E., Wallenhammar, A.-C. (2014). Manganese application increases winter hardiness in barley. Field Crops Research, 164, 148–153. Sweden.
  96. Jhanji, S. et al. (2013). Screening diverse wheat genotypes for manganese efficiency. Field Crops Research, 154, 127–132.
  97. Stępień, A., Wojtkowiak, K. (2019). Nitrogen and manganese fertiliser effects on winter wheat. Journal of Elementology, 24(2), 661–675. Poland.
  98. Jarecki, W. (2026). Response of winter wheat to foliar fertilization with microelements. Journal of Elementology, 31(2), 329–341. Poland.
  99. Godsey, C. B. et al. (2003). Correcting Iron Deficiency in Corn with Seed Row–Applied Iron Sulfate. Agronomy Journal, 95, 160–166. USA.
  100. Karamanos, R. E., Goh, T. B., Harapiak, J. T. (2003). Determining wheat responses to copper in prairie soils. Canadian Journal of Soil Science, 83(2), 213–221. Canada, 115 trials.
  101. Korzeniowska, J. (2004). Potrzeby nawożenia pszenicy jarej cynkiem. Cz. II – 74 field trials. Poland.
  102. Bağcı, S. A. et al. (2007). Effects of Zinc Deficiency and Drought on Grain Yield of Field-grown Wheat Cultivars in Central Anatolia. Journal of Agronomy and Crop Science.
  103. Güneş, A. et al. (2003). Effects of Boron Fertilization on the Yield and Some Yield Components of Bread and Durum Wheat. Turkish Journal of Agriculture and Forestry.
  104. Wróbel, S. (2008). Effects of foliar fertilization with boron depending on soil moisture and reaction. Agronomy Science. Poland.
  105. Bhatti, S. M. et al. (2024). Enhancing iron concentration in bread wheat through Fe-EDTA fortification. Eurasian Journal of Soil Science, 13(1). Pakistan. doi.org/10.18393/ejss.1394446
  106. Tobiasz-Salach, R., Jańczak-Pieniążek, M., Bobrecka-Jamro, D. (2018). Assessing the impact of foliar fertilization with manganese and copper on spring barley. Polish Journal of Agronomy, 35, 59–64.
  107. Stadnik, B., Tobiasz-Salach, R., Migut, D. (2024). Influence of Foliar Application of Microelements on Yield and Yield Components of Spring Malting Barley. Agriculture, 14(3), 505.
  108. Korzeniowska, J., Stanisławska-Glubiak, E. (2011). The effect of foliar application of copper on content of this element in winter wheat grain. Polish Journal of Agronomy, 4, 3–6.
  109. Ram, H. et al. (2024). Impact of foliar application of iron and zinc fertilizers on grain iron, zinc, and protein contents in bread wheat. Frontiers in Nutrition, 11, 1378937.
  110. Sordi, A. et al. (2021). Agronomic biofortification of rice and wheat with zinc: A metanalytical study. Research, Society and Development.
  111. Brennan, R. F., Bolland, M. D. A. (2007). Molybdenum for wheat on acidic soils of Western Australia.
  112. Oliveira, S. L. et al. (2022). Molybdenum Foliar Fertilization Improves Photosynthetic Metabolism and Grain Yields of Field-Grown Soybean and Maize. Frontiers in Plant Science, 13. doi.org/10.3389/fpls.2022.887682
  113. Saquee, F. S. et al. (2023). A review of the role of molybdenum in plant nutrition.
  114. Guanzon, I. M., Tuazon, E. D. (2026). Molybdenum fertilization enhances nodulation and seed yield of soybean under field conditions. Discover Plants, 3, 102.
  115. Graham, R. D. (1975). Male sterility in wheat plants deficient in copper. Nature, 254, 514–515.
  116. Korzeniowska, J., Stanisławska-Glubiak, E. (2009). Response of Polish winter wheat varieties to copper fertilisation.
  117. Brennan, R. F., Bolland, M. D. A. (2007). Molybdenum deficiency in wheat on acidic sandy soils of Australia.
  118. Huang, L., Pant, J., Dell, B., Bell, R. W. (2000). Effects of boron deficiency on anther development and floret fertility in wheat. Annals of Botany, 85(4), 493–500. doi:10.1006/anbo.1999.1095
  119. Rashid, A. et al. (2011). Boron deficiency in rainfed wheat in Pakistan: incidence, spatial variability and management strategies. Journal of Plant Nutrition, 34(4), 600–613. doi:10.1080/01904167.2011.538286
  120. Rerkasem, B., Saunders, D. A., Dell, B. (1989). Grain set failure and boron deficiency in wheat in Thailand. Journal of Agriculture, 5(1).
  121. Subedi, K. D. et al. (1998). Cold temperatures and boron deficiency caused grain set failure in spring wheat. Field Crops Research, 57(3), 277–288. doi:10.1016/S0378-4290(97)00148-2
  122. Soylu, S. et al. (2005). Responses of irrigated durum and bread wheat cultivars to boron application in a low boron calcareous soil. Turkish Journal of Agriculture and Forestry, 29(4), 275–286.
  123. Lancashire, P. D. et al. (1991). A uniform decimal code for growth stages of crops and weeds. Annals of Applied Biology, 119(3), 561–601. doi:10.1111/j.1744-7348.1991.tb04895.x
  124. Five-year foliar fertilisation trial with spring wheat in Lithuania. Žemdirbystė-Agriculture.
  125. Yao, Y. et al. (2025). Foliar nitrogen application enhances nitrogen assimilation and modulates gene expression in spring wheat leaves. Agronomy, 15(7), 1688. doi:10.3390/agronomy15071688
  126. Gong, Y.-H. et al. (2026). Foliar ¹⁵N-urea absorption and translocation in wheat with contrasting senescence patterns at late growth stage. Scientific Reports, 16, 7174. doi:10.1038/s41598-026-39067-5
  127. Rawluk, C. D. L., Racz, G. J., Grant, C. A. (2000). Uptake of foliar or soil application of ¹⁵N-labelled urea solution and its effect on wheat grain yield and protein. Canadian Journal of Plant Science, 80(2), 331–334. doi:10.4141/P99-098
  128. Fernández, V., Gil-Pelegrín, E., Eichert, T. (2021). Foliar water and solute absorption: an update. The Plant Journal, 105(4), 870–883. doi:10.1111/tpj.15090
  129. Malik, R. et al. (2024). Wheat response to foliar-applied phosphorus is determined by soil phosphorus buffering. Agronomy, 14(8), 1630. doi:10.3390/agronomy14081630
  130. Ishfaq, M. et al. (2023). Foliar-applied potassium triggers soil potassium uptake by improving growth and photosynthetic activity of wheat and maize. Journal of Plant Nutrition, 46(11), 2691–2706. doi:10.1080/01904167.2022.2160748
  131. Barlas, N. T. et al. (2023). Evaluating leaf wettability and salt hygroscopicity as drivers for foliar absorption. Plants, 12(12), 2357. doi:10.3390/plants12122357
  132. Zang, F. et al. (2024). Effect of sulfur and potassium foliar applications on wheat grain protein quality. Field Crops Research, 319, 109639.
  133. Singh, C. et al. (2024). Impact of foliar application of iron and zinc fertilizers on grain iron, zinc, and protein contents in bread wheat. Frontiers in Nutrition, 11, 1378937. doi:10.3389/fnut.2024.1378937
  134. Zulfiqar et al. (2023). A wheat study on foliar manganese sources.
  135. Fouad, A. et al. (2020). Efficacy of copper foliar spray in preventing copper deficiency of rainfed wheat grown in a calcareous soil. Journal of Plant Nutrition, 43(11), 1617–1626. doi:10.1080/01904167.2020.1739294
  136. Doolette, C. L. et al. (2018). Foliar application of zinc sulphate and zinc EDTA to wheat leaves: differences in mobility, distribution, and speciation. Journal of Experimental Botany, 69(18), 4469–4481. doi:10.1093/jxb/ery236
  137. Stangoulis, J. C. R. et al. (2001). Boron supply into wheat ears whilst still enclosed within leaf sheaths.
  138. Wu, W. et al. (2025). Enhancing wheat yield and quality through late-season foliar nitrogen application: a global meta-analysis. Agronomy, 15(5), 1058. doi:10.3390/agronomy15051058
  139. Zhu, X. H. et al. (2017). Factors contributing to the benefits of foliar nitrogen application for wheat in a sub-tropical winter environment. Journal of Crop Improvement. Link
  140. Peirce, C. A. E. et al. (2019). The timing of application and inclusion of a surfactant are important for absorption and translocation of foliar phosphoric acid by wheat leaves. Frontiers in Plant Science, 10, 1532. doi:10.3389/fpls.2019.01532
  141. McBeath, T. M. et al. (2020). Assessment of foliar-applied phosphorus fertiliser formulations to enhance phosphorus nutrition and grain production in wheat. Crop & Pasture Science, 71(9), 795–806. doi:10.1071/CP20241
  142. Gu, X. et al. (2021). Effects of the foliar application of potassium fertilizer on the grain protein and dough quality of wheat. Agronomy, 11(9), 1749. doi:10.3390/agronomy11091749
  143. Zoz, T. et al. (2016). Foliar application of calcium and boron improves the spike fertility and yield of wheat. Bioscience Journal, 32(4), 873–880. doi:10.14393/BJ-v32n4a2016-29714
  144. Ceylan, Y. et al. (2016). Magnesium applications to growth medium and foliage affect the starch distribution, increase the grain size and improve the seed germination in wheat. Plant and Soil, 406, 145–156. doi:10.1007/s11104-016-2871-8
  145. Järvan, M. Lehekaudselt antud väävli mõju talinisu saagikusele, saagi kvaliteedile ja küpsetusomadustele. Agraarteadus. Link (PDF)
  146. Lester, D. (2010). Plant tissue testing – an under-utilised tool for diagnosing hidden hunger in crops. GRDC Update Papers. Link
  147. Kalloniatis, M., Luu, C. Color Perception. Webvision: The Organization of the Retina and Visual System. Link

Izmēriet, kā trūkst, kamēr nav par vēlu

Pasūtīt SmartAgrometer